Sunday, 28 March 2010 16:53

Vācijas jūras CSN un Baltijas-Ziemeļjūras kanāls

Lielākajai daļai pasaules valstu nav savu īpašu jūras ceļu satiksmes noteikumu - teritoriālajos ūdeņos tiek izmantoti starptautiskie Colregs, bez papildinājumiem un izņēmumiem. Bet Vācijai savi CSN ir. Uz kuģu ceļiem Vācijā prioritārais spēks ir "Vācijas jūras kuģu ceļu satiksmes noteikumiem" - Seeschifffahrtsstrassenordnung jeb saīsināti SeeSchStrO.

 

Šie īpašie CSN attiecas tikai uz kuģu ceļiem, nevis uz visiem Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem. Par kuģu ceļiem skaitās:

- iezīmētie (ar laterālām bojām) kuģu ceļi jūrā, līdz DE teritoriālo ūdeņu robežai

- trīsjūdžu zona gar visu krastu (kā dabisks, pašsaprotams kuģu ceļš, kurš ar bojām speciāli nav iezīmēts)

- iekšpus no krasta līnijas: ietekas un kanāli, par kuriem brauc jūras kuģi 

Vācijas jūras CSN var izlasīt šeit. Tie aizņem apmēram 50 lapas, t. i. ir apjomīgāki nekā Colregs. Turklāt tie satur tikai papildinājumus vai atkāpumus no Colregs. Ja vācu CSN noteikums sakrīt ar Colregs pilnībā, tas netiek lieki izklāstīts, bet ir aizstāts ar atsauci uz attiecīgo Colregs pantu. Arī tad, ja vācu CSN noteikums atšķiras no Colregs, šim faktam tiek pievērsta īpaša uzmanība, atsaucoties uz sagrozītā Colregs panta numuru. Kopumā šādu atsauču uz Colregs ir 57.

Viskrasākā atšķirība starp vācu CSN un Colregs droši vien ir vācu pants 22, kurš pretstatā Colregs pantam 9a ļauj braukt arī pie farvatera kreisās malas. (Colregs pants 9a saka, ka jābrauc pēc iespējas tuvāk labējai malai). Kuģiem, kuri reiz ieņēmuši vietu pie farvatera kreisās malas, turpat arī jāpaliek.

Ārpus farvatera, saskaņā ar vācu CSN, jābrauc pa labi no farvatera.

Ar pantu 22 ir saistīts pants 24, kurš kuģiem, kuri brauc gar farvatera kreiso malu, ļauj atstāt pretīmbraucējus labajā bortā (pretstatā Colregs pantam 14). Šādam kuģim, kurš grib samainīties ar pretīmbraucēju gar labo bortu, jāpaziņo par šo nolūku pretīmbraucējam - ar skaņas signāliem vai sarunājoties pa UĪV.

Citādāk vācu CSN atšķiras no Colregs tikai smalkās niansēs. Vispārināti var teikt, ka Vācijas CSN palielina farvateru nozīmīgumu vēl vairāk, nekā to dara Colregs.

Piemēram, ja Colregs pantos farvateru priekšroka ir nosacīta (piem., 9. pantā runa ir par "narrow channels"), tad Vācijas CSN tā ir vispārināta (jebkuri farvateri, nevis tikai šaurie). Tājā pat 9. pantā Colregs atrunā, ka farvatera kuģim ir priekšroka, ja tas var droši braukt tikai farvaterā (piem., dziļuma dēļ), bet vācu CSN ņem šo atrunu nost un saka, ka priekšroka ir jebkurā gadījumā.

Vācu CSN ir pastiprināta prasība pret ugunīm. Tā, piemēram, ja Colregs pants 25d ļauj mazizmēra kuģiem iztikt ar rokas lukturi vai lampu, kuru var turēt gatavībā un nededzināt visu laiku, vācu CSN prasa stacionāru vispušu balto uguni. Kuģiem, kuriem nav šīs uguns, aizliegts rādīties farvateros tumšā laikā vai sliktas redzamības apstākļos (izņemot avārijas gadījumus). Bez tam, vācu CSN palielina prasības pret spuldžu jaudu, salīdzinot ar Colregs. Ja Colregs ļauj dažām gaismām (piemēram, jahtu sāngaismām) izmantot spuldzes ar nominālo saskatamību 1 jūdze, vācieši prasa ne mazāk kā 2 jūdzes (attiecīgi elektriskā jauda pieaug apmēram 4 reizēs). Vācu CSN vispār vairs nav paredzētas spuldes ar 1 jūdzes saskatamību, vismazāka ir 2.

Vācu CSN satur arī dažus atvieglojumus attiecībā uz Corlegs. Tā, piemēram, kuģiem, kuri ir noenkurojušies speciāli apzīmētā, enkurošanai paredzētā vietā, nav pienākums ieslēgt enkura uguni (balto vispušu lampu) vai izkārt dienā enkurošanās signālķermeni (melno bumbu). Vēl, piemēram, ja viens mazizmēra kuģītis velk citu tādu pašu kuģīti, tam nav pienākums ieslēgt vilciena ugunis (divas baltas ugunis viena virs otras) un izkārt vilciena signālķermeni (rombu).

NOK

Vācu CSN satur svarīgu sadaļu, kura ir veltīta konkrētam ūdens ceļam - Baltijas-Ziemeļjūras kanālam (Nord-Ostseekanal, NOK, angliski "Kiel-Canal"). Šī ir sadaļa Nr. 7, kura sastāv no piecām lapām (panti no 40 līdz 54).

Šis kanāls ir ļoti svarīgs latviešiem, kuri brauc uz Holandi, Beļģiju, Franciju, Anglijas dienviddaļu vai Hamburgu. Atkarībā no galamērķa, tas ļauj ietaupīt no 170 līdz 250 jūdzēm (no 310 līdz 460 km, Hamburgas gadījumā 600 km). Precīzi ceļa ietaupījumu var aprēķināt kanāla oficiālajā saitā, sadaļā "Distance savings".

Pats kanāls ir 99 km garš. Kanāla saitā ir teikts, ka šis ir kanāls ar lielāko satiksmi pasaulē.

Kanāla caurbraukšanas maksa ir apmēram 18 eiro jahtām ar garumu 10-12 m un 35 eiro jahtām ar garumu 12-16 m. Pilnu informāciju par cenām var atrast šeit.

Īsā infolapa mazizmēra kuģiem ir atrodama šeit (angliski). Tā satur dažādu praktisku informāciju (piemēram, kurās piestātnēs drīkst pārnakšņot vienu nakti, kur maksāt kanāla nodevu, luksoforu signāli). Bet pilnus CSN, kuri ir spēkā šajā kanālā, var atrast tikai augšminētajā sadaļa Nr. 7 no SeeSchStrO. Nekādus saīsinātus izvilkumus no CSN nepublicē pat kanāla oficiālais saits.

Īsumā NOK kanālam ir sekojoši noteikumi:

1. Stingrs aizliegums atrasties kanālā tumšā dienas laikā vai sliktas redzamības apstākļos. Kanālam ir noteikti precīzi diennakts laiki, kuros drīkst braukt kanālā. Šie laiki ir uzrādīti auģšminētajā infolapā katram mēnesim. Ziemas vidū tas ir apmēram no plkst. 8.00 līdz 17.00, vasaras vidū no plkst. 4.00 līdz 22.00. Ja gaišas dienas laikā pēkšņi uznāk slikta redzamība (migla, lietusgāzes, sniegs), uzreiz jāpaslēpjas aiz tuvākajiem piekrastes pāļiem t. s. kabatās vai pie paredzētajām piestātnēm.

2. Atpūtas kuģi drīkst izmantot NOK tikai caurbraukšanai. Izņēmums ir tikai jahtām paredzētās ostas apmeklēšana Brunsbittelē. Atpūtas kuģiem jāplāno savs brauciens tā, lai viņi paspētu pamest kanālu otrajā galā pirms saulrieta. (Šis noteikums tiešām ir ierakstīts vācu CSN, pants 51.3!).

3. Kanālā ir aizliegts burāt. Bet papildus motoram drīkst pacelt buras. Šajā gadījumā, kā to paredz Colregs, jāizkar melns konuss ar spici uz leju.

4. Maksimāli atļautais ātrums kanāla ir 15 km/h jeb 8,3 mezgli (attiecībā pret sauszemi).

5. Ja viens mazizmēra kuģis velk citu (kura garums nedrīkst pārsniegt 15 m), šis vilciens nedrīkst braukt lēnāk kā 9 km/h jeb 4,9 mezgli (attiecībā pret sauszemi).

6. Kanālā ir aizliegts enkuroties. Tiesa, šis aizliegums neattiecas tikai uz NOK. Tas ir noteikts vācu CSN vispārīgajā daļā (pants Nr. 32).

7. Kanālā ir aizliegts pietauvoties, izņemot speciāli šim nolūkam paredzētajās kabatās vai ostās.


Sods par ātruma pārkāpšanu mazizmēra kuģiem var sasniegt 340 eiro. Šeit ir viens piemērs, ka niecīgu gumijas laivu par ātrumu sodīja ar 300 eiro. Līdzīgi lieli sodi ir arī par enkurošanos u. tml.

Kā stāsta vācieši, arī bez naudas soda slūžu dispečers var tā sabārt nemākulīgu braucēju caur skaļrunāšanas sistēmu, kā pēc tam jādzer sirdszāles. Služas esot aprīkotas ar kaut kādiem fantastiskas jaudas skaļruņiem.

Tāpēc, ja ceļojumā ir paredzēts iet caur NOK, ceļojums no paša sākuma jāsaplāno tā, lai pie kanāla ieejas varētu ierasties no rīta un ar pilnu degvielas tvertni. Jau mājās jāizdrukā kanāla infolapa (angliski vai vāciski).

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE