Idec Sport Racing piedāvā interviju ar Žuajonu, kurš stāta gan par gatavošanos rekorda uzstādīšanas mēģinājumam un to, kā vēl būtu uzlabojams viņu trimarāns, kā arī atklāt, kas pieredzējušo burātāju motivē no jauna doties cīņā par rekordiem.
Idec Sport (IS): Fransis, šoreiz tas ir oficiāli. Gadu pēc pirmā mēģinājuma, jūs rudenī atkal dosieties apkārt pasaulei, lai cīnītos par Žila Verna trofeju.
Fransis Žuajons (FJ): “Jā… darbu vēl neesam pabeiguši, tāpēc atgriežamies. Kad 8. janvārī (pēc 47 dienām, 14 stundām, 47 minūtēm) finišējām Brestā, mums pat bija doma pēc pāris dienām atkal doties ceļā, bet tas vairāk vai mazāk tika izteiks kā joks, jo galu galā uz laivas bija darāmi darbi. Šoreiz viss ir nopietni: no šā gada oktobra beigām būsim kaujas gatavībā, lai mēģinātu vēlreiz.
IS: Aptuveni cik ilgs plānots gaidīšanas laiks?
FŽ: Teiksim, ka no oktobra pēdējām dienām līdz 2017. gada janvāra beigām. Manuprāt, sezona beidzas janvāra beigās. Tiesa, Žila Verna rekordi ir uzstādīti arī vēlāk, bet tas bija tolaik, kad pārspēt rekordu nebija tik sarežģīti, kā tas ir tagad, es domāju. Mēs skaidri redzējām, ka apiet apkārt mazāk nekā 45 dienās un 13 stundās nav nemaz tik vienkārši, tāpēc šie ir ideālie starta gaidīšanas datumi.
IS: Vai atkal ceļā dosieties ar saīsināto mastu*?
FŽ: Jā, jo tas apvieno vairākas lietas: doties ceļā ar īsāku mastu nozīmē ietaupīt vismaz divas tonnas. Tā kā esam salīdzinoši neliela komanda, kas sastāv tikai no sešiem burātājiem, tas nozīmē, ka svaru ietaupām gan uz komandas rēķina, gan aprīkojuma un ēdiena rēķina, kas nepieciešams uz trimarāna, kā arī uz takelāžas rēķina, utt. Domāju, ka šī ir īstā kombinācija. Jo, ja atskatāmies uz mūsu burājumu apkārt pasaulei, man ir skaidrs, ka mums neveiktos labāk ar garāku mastu. Mūsu izvēle šķiet pareizā, un, pat neskatoties uz to, ka neuzlabojām rekordu, mūsu pirmā pieredze, burājot ar trimarānu šādā konfigurācijā, parādīja, ka varam uzrādīt labu sniegumu. Bet finišējot 47 dienās, parādījām, ka nebijām tālu no mērķa sagrābt Luika Peirona rekordu…kurš, starp citu, ir mūsu pontona kaimiņš La Trinité-sur-mer; viņš gatavojas Transat [sacensībām, red. piezīme], kamēr mēs gatavojamies Žila Verna trofejai…
[* Žuajons un Idec Sport Racing rekorda uzstādīšanas mēģinājumus veic ar 2006. gadā būvētu sacīkšu trimarānu, kas sākotnēji tika projektēts desmit cilvēku lielai komandai. 2010. gadā trimarāns tika pielāgots burāšanai vienatnē, tai skaitā tam tika saīsināts masts. 2015. gadā, kad trimarānu nopirka IDEC, tas atkal tika pielāgots burāšanai komandā. Masta garums netika pagarināts.,red. piezīme]
IS: Kādus uzlabojumus vēl var veikt trimarānam Idec Sport, lai padarītu to vēl konkurētspējīgāku?
FŽ: Joprojām cenšamies samazināt svaru, vienlaikus optimizējot buru plānu. Atstājot esošo masta garumu mastu, palielināsim grota un priekšburu virsmu, īpaši lielajam genākeram. Doma ir nodrošināties tam, lai laiva nekļūst par kavēkli vieglā vējā.
IS: Kā domā, kur, ejot apkārt pasaulei, varat ietaupīt vairāk laika?
FŽ: Pirmkārt, redzēju, ka bijām uz pareizā ceļa pie Horna [raga, red. piezīme], un tā bija atgriešanās Atlantijas okeānā, kas mūs kavēja. Pirms tam mums veicās ļoti labi no starta līdz ekvatoram un tad, šķērsojot Indijas okeānu (pasaules rekords - precīzi septiņas dienas). Taču ir skaidrs, ka varam uzrādīt labāku sniegumu, ejot uz Atlantijas okeāna dienvidiem no ekvatora līdz Labās Cerības ragam, kā arī Klusajā okeānā un visbeidzot pa ceļam atpakaļ uz Atlantijas okeānu. Piemēram, Klusajā okeānā mums nebija ierasto laikapstākļu ar stipru vēju, kas būtu izdevīgs mūsu samazinātai takelāžai. Mums pat bija jātiek galā ar augsta spiediena apgabaliem! Stiprā vējā un zema spiediena apgabalos, mēs būtu varējuši burāt daudz ātrāk un pie Horna raga būtu krietni priekšā.
IS: Mērķis…
FŽ: (Fransis sāk smieties): Joprojām tas pats! Vismaz par stundu labot 45 dienu 13 stundu un 42 minūšu rekordu, kas joprojām pieder Luika (Peirona) komandai. Nav jēgas tiekties uz kaut ko vairāk. Ja bija vismazākās šaubas par to, ka to ir grūti sasniegt, varu atgādināt, ka bija divas laivas, kurām tas pagājušajā ziemā neizdevās [otra bija Spindrift Racing komanda, red. piezīme]. Tas ir grūti sasniedzams rekords, un tieši tas padara to tik interesantu!
IS: Šis mēģinājums būs tava piektā reize apkārt pasaulei; otrā kopā ar komandu ... kas Tevi pēc tik daudziem smagiem gadiem uz ūdens joprojām motivē iegūt šos pasaules rekordus?
FŽ: Katru reizi tas ir kas cits. Pirmkārt, tajā ir kaut kas no piedzīvojuma, un, otrkārt, mērķi joprām ir grūti sasniegt. Tas nozīmē, ka man ir vismaz divi labi iemesli, lai dotos tur ārā. Vēlreiz, šī ir nenokārtota lieta …
IS: Jums ir septiņi mēneši, pirms atkal dosieties apkārt pasaulei. Kāda ir Idec Sport programma šim laika posmam?
FŽ: Mēs [aprīļa beigās, red. piezīme] dosimies uz Douarnenezu uz Guyader Grand Prix, lai veiktu ātruma testus un uzņemtu dažus jaunos censoņus. Pēc tam maijā dosimies uz Vidusjūru, kur IDEC būs dažas reklāmas kampaņas. Ja laikapstākļi atļaus un mums būs laiks, es, iespējams, mēģināšu uzstādīt 24 stundu ātruma rekordu, burājot vienatnē. Bet galvenais mērķis 2016. gadā, protams, ir Žila Verna trofeja. Tad augustā mēs celsim trimarānu ārā, lai to sagatavotu daudz labāk nekā iepriekšējā reizē, kad starta gaidīšanas režīms sākās tikai pusotru mēnesi pēc tam, kad sākām gatavot laivu. Šoreiz mums būs laiks, lai mierīgi strādātu un paveiktu vairāk.
