Tuesday, 20 November 2012 19:21

Sailing Team Belka par ROLEX MIDDLE SEA RACE 2012 piedzīvoto (2.daļa)

Malta. Costal Race.

Kad pēc ilga laika satiec labus draugus, liekas, ka laiks nemaz tik ilgs nebija...

Jaha Belka ierodas Karaliskajā Maltas jahklubā īsi pēc rītausmas. Regates organizatori ir atkal izveidojuši jahtkluba priekšā speciāli regates dalībniekiem domātus pontonus. Daudz jahtu šeit vēl nav. Ne visi piedalās Costal Race (regate pirms Rolex Middle Sea Race). Tie, kas ir ieradušies ātrāk, cenšas ieņemt brīvās vietas dziļāk ostā, jo pie šiem, speciālajiem, pontoniem ūdens ne vienmēr ir mierīgs. Ja vējš pūš no jūras puses, pamatīgi mētā. Esam gana noguruši un paliekam turpat. Ir silts +26 grādi, ūdens temperatūra +21 grāds.

Līdz ar brokastu laiku pie jahtkluba krodziņiem parādās burātāji no citām jahtām. Dažus mēs (tie, kas no mūsu komandas brauca Rolex Middle Sea Race regatē jau pagājušogad) jau pazīstam. Sasveicināmies kā seni paziņas, īsumā pārrunājam, kas ar kādu jahtu šeit ieradies. Visapkārt visi ir smaidīgi; arī mūsu krastā palikušie komandas biedri ieraugot Belku. Kārtojamies. Saņemam regates organizatoru sarūpēto konteinera atslēgu. 

Costal Race notiek saskaņā ar 3. kategorijas sacīkšu noteikumiem, tāpēc nesam ārā visu lieko, arī glābšanas plostu. Reģistrācija notiek raiti un bez aizķeršanās. Mazliet traucē tas, ka jahtklubā nav publiski pieejama bezmaksas interneta, panervozēju, mēģinot noskaidrot, kāpēc Krievijas ORC apmērītājs nav atsūtijis jauno Belkas apmērīšanas sertifikātu un kāpēc nav pienācis naudas pārskaitījums no Krievijas bankas par dalības maksu. Taču viss beidzas labi. Vajadzīgie dokumenti ir kārtībā, dalības maksu bez cenas paaugstinājuma samaksāju skaidrā naudā. Saņemam Rolex karogus. Mēs esam šeit!

Treniņiem laika neatliek, tāpēc nolemjam necepties par rezultātu Costal Race. Galvenais ir pārbaudīt pašu jahtu un sastrādāties sastāvam, kurš pirmo reizi ir tik kuplā skaitā – 10 cilvēki.

Četri no tiem ir pieredzes bagāti burātāji, bet šešiem ir dažāda attīstības pakāpe. Tomēr visi kopā gatavi censties, cik vien iespējams un neiespējams. Starp pieredzējušajiem esam divi no Latvijas – es un Kristaps Dzenis, un divi no Ņižņijnovgorodas, Open 800 klases pārstāvji. Jūru gan šīs jahtas daudz neredz, bet sacensību pieredze vīriem ir gana liela un arī titulēta.

Sacensību dienā ir jauks laiks, vēja pietiek. Distance ved mūs ārā no jahtkluba ostas, garām visai Maltas salai līdz Gozo, apņemot saliņu starp tām un atpakaļ. Pats nolemju nestūrēt, ļauju citiem stūrmaņiem piešauties.

Jau pašā startā izveidojas sīva cīņa starp visas sezonas sīvākajiem konkurentiem jahtu Belku un citu Krievijas jahtu Visconte (Raketa970) un to stūrmaņiem, kuriem, kā izrādās, ir savi vecie rēķini. Cīņā no zemvēja puses iesaistās arī citas jahtas un rezultātā Belkai nepaveicas - tā ir izspiesta falšstartā. Taču izdodas diezgan ātri savu kļūdu labot un aizejam tālāk no starta līnijas jau ar kreiso halzi, neko daudz nezaudējot. Jahta skrien labi, taču komanda vēl nav piešāvusies. Lielākajā distanes daļā sanāk sānvējš un viena halze. Otru pusi distances stūrē otrs stūrmanis. Komandai kļūdas ir, bet pamazām iestrādājas. Finišējam jau diezgan spirgti un pamodušies, un nebēdājamies arī par to, ka sacensību tiesneši nez kāpēc ieraksta Belkai nepareizu finiša laiku. Jūtam, ka varam būt desmitniekā.

Vakarā ir pirmā Crew Party, bet līdz tam vēl daudz ko jāpaspēj izdarīt. Mūsu grota līķa mala ir pārplēsta, elektroniskais vēja rādītājs atkal nestrādā, jāsarūpē viss vajadzīgais tehniskajai apskatei uz 2. jūras kategoriju.

Vakarā dodamies uz ballīti. Pie ieejas mums ielūgumus nemaz neprasa, jau pazīst pēc jahtas nosaukuma; tātad -  esam pamanīti. Tusiņš ir labs. Turpat uz ūdensmalā uzslietās skatuves darbojas vietējie rokmūziķi, izpildot pazīstamas un nepazīstamas dziesmas. Kur apgriezties, vietas nav. Ir ieradušies ne tikai regates dalībnieki, bet arī spicākie Maltas tusētāji, prominentas personas, ballīšu karalienes – tātad, šovakar šis tiešām ir centrālais Maltas pasākums.

Tehniskā komisija, smaidi un Krievu mātes vārdi

Rolex Middle Sea Race regate nav nekāda lētā izklaide...

No rīta pēc ballītes saprotam, ka tas nav vakardienas alus, kas mūs tā mētā. Vēja stiprums ir pieaudzis un virziens mainījies. Jahtas pie jahtkluba pontoniem pamatīgi mētā. Kautko padarīt uz borta praktiski nav iespējams. Nolemjam pārtauvoties dziļāk ostā. Atrodam vietu pie betona sienas, kur nevienam netraucējam. Bet, neskatoties uz līča lielo teritoriju un lielo jahtu skaitu, parādās apsargs un dzen mūs prom. Baltieši dodas nokārtot situāciju diplomātiskā ceļā. Apmeklējam ofisu, runājam ar cilvēkiem, smaidām, esam gatavi samaksāt par šo vietu ārpus žoga. Diemžēl tas nepalīdz. Vietu nav! Šis jautājums patiešām ir Maltas problēma - atrast brīvu vietu jahtai.

Atgriežoties uz jahtas redzam, ka mūsu komanda ir pielietojusi pavisam citu taktiku. Svēti aizstāvot Belku ir aizsūtījuši visus sargus kaut kur ļoti tālu arī viņiem saprotamiem vārdiem un izteicieniem, bet krieviski. Un viņi vairs neatgriezās un mūs neviens vairs prom nedzina.

Dodos uz veikaliem iepirkt to, kas Melnkalnē nebija dabūjams. It kā visādi sīkumi, taču, kad parēķinājām, summā salasās ne tikai vairāki tūkstoši eiro. Rēķins ir iespaidīgs. Nolemjam mēģināt ekonomēt un iet uz kompromisu, izstrādajam taktiku. Kad atnāks komisija - mājam ar galvu un sakām, ka viss ir! Runāts darīts, bet komisijai arī bija sava taktika. Arī viņi smaidīja, bet ar pildspalvu ieķeksēja tās pozīcijas, kuras mums jālabo.

Pamatā uzmanība tika pievērsta dažādajiem glābšanas līdzekļiem un to derīguma termiņiem. Tā kā nācās vien atkal atvērt maku. Papildus visam ir noteikums, ka vismaz 30% no komandas ir izgājuši Sea Survival (glābšana uz ūdens) apmācības kursus. Arī es piekrītu, ka šādi kursi ir ļoti laba un noderīga lieta, lai arī jādomā, nekad to nevajadzēs pielietot jūrā, labāk tikai trenniņos. Vietējā  Karaliskā Maltas Burāšanas akadēmija, izveidoja speciālas grupas tieši regates dalībniekiem. Tā kā arī Belkas komandas vīri tur pabija.

Arī medicīnas rokasgrāmata uz jahtas pirmās palīdzības sniegšanai ir obligāts noteikums. Tāpat ir jabūt noteiktam skaitam cilvēku, kuri izgājuši speciālus pirmas palīdzības uz jūras kursus. Vēl labāk, ja uz jahtas ir praktizējošs ārsts. Mūsu komandas zobu tehniķis spīdoši nodemosntrēja savas plašās medicīniskās zināšanas, un jahtas Belkas tehniskās komisijas akts tika parakstīts. No šī brīža - un nevis no dalības maksas iemaksāšanas brīža, mēs patiesi esam Rolex Middle Sea Race 2013 gada regates pilntiesīgi dalībnieki.

Rolex Middle Sea Race 2012

Mēs startējām kā labi draugi, bet finišējām kā vienota komanda... /A.S. Bobilevs, Ņižņinovgorodas Burāšanas Federācijas prezidents/

Par laimi, Maltā atradām ļoti labu buru meistaru, kurš ļoti operatīvi salaboja mūsu saplēsto grotu. Dienu pirms starta sapirkām pārtiku, ūdeni. Viss ir sagatavots. Dodamies apskatīt starta līniju un izeju līdz vārtiem. Bojas vēl nav izliktas, bet starta vietu es atceros no iepriekšējā gada. Komandai tiek izskaidrots, kā rīt viss notiks, izmēģinām startu. Ja vējš nemainīsies, tieši tā darīsim arī rīt.

Paspējam atgriezties līdz kapteiņu sapulcei. Pamatā tā ir Costal Race apbalvošana, Metereoloģijas dienesta pārstāvja uzstāšanās, kuras laikā visu telpu pāršalca neviltotas nopūtas. Laikam pat vētra nespētu izraisīt tādas emocijas kā gaidāmais bezvējš.

Pēc kāda principa esam sadalīti pa starta grupām nav skaidrs, bet uz 600 j.j. fona tas neliekas svarīgi. Ar savu seno konkurentu krievu jahtu Visconte, slaveno Andreju Arbuzovu (Андрей Арбузов) uz jahtas Strekoza (Salone41), un pagājušā gada absolūto čempionu maltiešu ARTIE RTFX (J122) esam vienā grupā. Tas galvenais.

 

TURPINĀJUMS SEKOS!

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE