Thursday, 11 February 2010 22:29

Atskats uz jahtu un laivu izstādi Gēteborgā

6. un 7. februārī apmeklēju Gēteborgu (Göteborg) - otru lielāko Zviedrijas pilsētu, kur atrodas lielākā Zviedrijas osta un visiem pazīstamo automašīnu VOLVO rūpnīca. Kā paši zviedri joko: „Ja VOLVO iet labi – tad labi iet arī Gēteborgai.” Jau labu brīdi situācija rūpnīcā uzskatāma par optimistisku un šogad paredzams neliels, bet stabils ražošanas pieaugums, kas arī vieš optimismu un smaidu Gēteborgas iedzīvotāju sejās.

Mana brauciena mērķis bija jahtu un laivu industrijas izstādes „Båtmässan - Göteborg Boat Show” apmeklējums.

Pavisam Zviedrijā 2010. gadā noris četras nacionāla mēroga izstādes:

- Göteborg Boat Show - Båtmässan, 5.-14. februāris, Gēteborgā www.batmassan.se ,
- Stockholm International Boat Show - Allt for Sjon, 5.-14. marts, Stokholmā www.alltforsjon.com ,
- Stockholm Floating Boat Show, 2.-5. septembris, Stokholmā    www.flytandebatmassan.se ,
- Scandianavian Boat Show, 10.-14. novembris, Stokholmā www.scandinavianboatshow.com .

Paši zviedri Gēteborgas jahtu un laivu industrijas izstādi vērtē kā „starta šāvienu” un sākumu 2010. gada navigācijas sezonai. Savukārt laivu, jahtu un aprīkojuma pārdevēji šo izstādi vērtē kā izstādi, kas nosaka gada pārdošanas rezultātus.

Kā apgalvoja vairāki izstādes dalībnieki un pārdošanas menedžeri - „patiesie” laivu un jahtu pircēji tieši Gēteborgā veic sākotnējo izvēli, tāpēc steidz aplūkot visu tirgus dalībnieku piedāvājumus kopumā. Pēc mēneša jau Stokholmas izstādē tie paši pircēji sarunās ar pārdevējiem veic galējo izvēli un izstādes laikā vai neilgi pēc tam izdara pirkumu.

Gēteborgas un Stokholmas jeb „pavasara” izstādes tradicionāli sākas piektdienā un ilgst vairāk nekā nedēļu līdz nākamajai svētdienai, tas ir, 10 dienas katra. Pārējās divas „rudens” izstādes parasti ilgst četras dienas.

Lai raksturotu izstādes „Båtmässan - Göteborg Boat Show” mērogu, salīdzināsim to ar mums pazīstamāko Rīgā, Ķīpsalas izstāžu kompleksā, ik pavasari rīkoto jahtu un laivu industrijas izstādi „Baltic Boat Show”.

Gēteborgas izstādes kopējā platība 2009. gadā bija 35 900m², kur galveno vietu jeb 27 % aizņēma dažāda mēroga motorizēti peldlīdzekļi, laivu un jahtu aprīkojums - 25%, pēc tam buru jahtas un laivas 13% apjomā, pārējo atlikušo apjomu aizņēma apģērbi, dzinēji, aksesuāri, „jahtu” ķīmijas preces, grāmatas, kartes, kā arī ūdens tūrisma un peldlīdzekļu īres / čartera kompānijas. 2009. gadā izstādi Gēteborgā apmeklēja gandrīz 77 000 apmeklētāju, un tajā savus sasniegumus demonstrēja 315 uzņēmumi.

Latvijas jahtu un laivu industrijas izstāde „Baltic Boat Show” parasti tiek organizēta kopējā izstādē ar vēl divām pilnīgi atšķirīgām sadaļām „Atpūta un Sports” un „Motocikls”, kas apgrūtina noteikt precīzu apmeklētāju un izstādes mērogu apjomu. Atradu informāciju, ka „treknajā” 2007. gadā izstādi apmeklējuši 25 000 skatītāju. Pieņemsim, ka trešdaļa no tiem, tas ir, 8300, vēlējās apmeklēt jahtu un laivu izstādi. „Baltic Boat Show” parasti norisinās 9200 m² - lielākajā hallē, kura gan reti kad piepildīta pilnībā. Pērnā gada dalībnieku sarakstā ietilpa 115 uzņēmumi.

Tātad Gēteborgas jahtu un laivu izstāde pārspēj Rīgu:
-    trīs reizes izstādes dalībnieku skaita ziņā,
-    četras reizes izstādes platības ziņā,
-    vairāk nekā desmit reizes izstādes apmeklētāju skaita ziņā.

Jahtu un laivu tirgus uzskatāms par internacionālu un starptautisku savā būtībā. Vairums kompāniju ražojumos kā izcelsmes vieta tapa minēta Eiropas Savienība, kas bieži sevī ietver komplektējošo sastāvdaļu izgatavošanu visos Eiropas vai pat pasaules plašumos un tikai salikšanu kādā konkrētā valstī. Piedevām tāpat kā auto industrijā viena zīmola dažādu modifikāciju peldlīdzekļi var būt slikti dažādās valstīs. Secinājums: globalizācija jahtu un laivu industriju aptvērusi pilnībā.

Uz jautājumu, vai izstādē bija arī Latvijas vai citu Baltijas valstu produkcija, varu droši atbildēt „NĒ”. Kā galvenās jahtu un laivu industrijas ražojumu izcelsmes valstis tika norādītas: Zviedrija, Vācija, Francija, Norvēģija, Somija, Japāna.

Par galveno jaunumu, salīdzinot ar „pirmskrīzes” laivu izstādēm, jāmin demokrātiskas un ekonomiskas klases peldlīdzekļu dominēšana - pat uz luksusa klases motorjahtu bortiem bija norādīti degvielas patēriņa līmeņi.

Zviedrijai raksturīgi īpašus stendus jahtu un laivu izstādēs atvēlēt ūdens policijai, krasta apsardzei, glābšanas un meklēšanas dienestam un kara flotei. Šie stendi vienmēr izceļas ar atraktīvu noformējumu un dažādām akcijām, veicinot tos plaši apmeklēt. Šogad Gēteborgā Zviedrijas Karaliskā kara flote demonstrēja zemūdens darbu robotus un specializētu ātrgaitas desanta laivu, kurā iekāpt un to aplūkot militārpersonu pavadībā izdevās arī man.

Uzdodot jautājumu izstādes dalībniekiem - kuras dienas viņiem izstādē uzskatāmas par nozīmīgākām, guvu atbildi: brīvdienās ir vairāk apmeklētāju, bet nozīmīgākas ir tieši darbdienas, jo tieši tad ierodas patiesie pircēji, lai mierīgākā atmosfērā veiktu savu vērtējumu un izvēli.

Kursu un apmācību kompānijas izstādes laikā, parasti sestdienā un svētdienā, veic apmācības, eksāmenu pieņemšanu un dažādu peldlīdzekļu vadīšanai nepieciešamu sertifikātu izsniegšanu procedūras. Proti, aizej uz izstādi - nokārto un iegūsti apliecību. Te būtu par ko padomāt mūsu CSDD motorlaivu vadītāju tiesību izsniedzējiem. Te gan ir viena lieta – Zviedrijā vadot savu personisko maza izmēra peldlīdzekli līdz 35 mezgliem (65 km/h), vispār nekādas vadītāja apliecības nav nepieciešamas. Sertifikāti vajadzīgi radiosakaru operatoru prasmju apliecināšanai, veicot komerciālus pakalpojumus un, protams, vadot ātrlaivas.

Drošai ātrlaivu vadīšanas prasmju apmācībai ar ātrumu virs 35 mezgliem jeb 65 kilometriem stundā Zviedrijā tiek pievērsta īpaša uzmanība. Iemesls ir līdzīgs kā „treknajos gados” Latvijā - pieaugot laivu jaudai un ātrumam, krasi pieauga negadījumu skaits uz ūdeņiem.
2005. gadā Zviedrija noteica, ka personām, kuras vada peldlīdzekli ar ātrumu virs 35 mezgliem, jābūt izgājušām īpašu apmācību un sertifikāciju, piedevām šāda laiva jāvada vismaz divām personām, proti, jābūt pilotam un stūrmanim. Par šiem kursiem un apmācībām, kā arī par kompāniju „Spectre Marine” plašāk pastāstīšu nākamajā blogā.

Tagad par subjektīvajām sajūtām Zviedrijā un izstādē. Redzams nepārspīlēts optimisms un pārliecība zviedru tautas labklājības un Zviedrijas ekonomikas lēnā, bet stabilā izaugsmē. Kā piemēru minēšu laivu piekarināmo dzinēju pārdošanas un servisa kompānijas „Suzuki Sweden” apakšvienības vadītāja prognozes 2010. gadam, paredzot pārdošanas apjomu stabilu pieaugumu no 2% līdz 4% apjomā.

Un vēl īpaši jāpiemin Gēteborgas jahtu ostā novērotais „mazais ledus laikmets”.  Proti, Gēteborgas ostu uzskata par neaizsalstošu, un daudzi jahtu īpašnieki atstāj savus peldlīdzekļus ūdenī visu gadu. Šogad „ziema pārsteidza negaidot”, un daudzas no dārgajām jahtām pašreiz atrodas iesalušas ledū un klātas ar biezu sniega segu..

Fotogrāfijas „Ziema Gēteborgā” apskatāmas šeit http://www.ahoy.lv/lv/?sec=ledus

Pirmoreiz publicēts Nozare.lv.

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE