Saturday, 11 February 2012 13:27

Boot Düsseldorf 2012 - apjukušie izdzīvotāji jau atkal nāves ēnā

Written by Zigurds Spunde

Diseldorfas apmeklējums ir ieguvis jaunu kvalitāti, kļuvis par tradīciju: siltās ziemas rīta un vakara pastaiga gar Reinas upi, lauku virtuve izstādē un pārgājiens caur 17 izstāžu hallēm. 

Ir sasniegts stāvoklis kad uz jautājumu „hei, kur tas atrodas”, var sniegt atbildi – tepat ap stūri. 

Tāpēc ieraudzīt ko jaunu ir diezgan grūti, it sevišķi, ja tā jaunā gandrīz nav, ir tikai jau zināmo lietu uzlabojumi.

Un tomēr!!!  Pirmo reizi šajā izstādē redzēju Latvijas pārstāvjus! Latvija bija pārstāvēta 2 stendos, Kaiyaskimboards un Atmats ar laivu Laurita. Tas bija precīzi tik pat daudz cik igauņiem un lietuviešiem kopā! Diemžēl abi pārstāvētie produkti man ir tāli un sveši, tāpēc neko neņemos teikt pēc būtības, bet no tehnoloģiskā viedokļa viss bija ļoti labi izdarīts. Protams, stendu noformējums un rosība tajos bija, kā lai to maigāk pasaka, nedaudz latviska, bet tas nekas, pēc desmitās izstādes viss būs kārtībā!

Ja nu par mājām, tad jāpiemin arī mūsu kaimiņi. No Igaunijas bija Saareyachts ar lielisku jahtu, bet ļoti nerunīgiem cilvēkiem stendā un man neizdevās neko izdibināt par uzņēmumu un tā īpašniekiem.

Lietuviešu stends patiesībā bija Norvēģu Marex, kuri manāmi samulsa, kad sāku taujāt par Lietuvu. Neko sliktu un labu par piedāvātajām laivām pateikt nevaru – izgreznoti jogurta trauki. Drusku pārsteidza norvēģu pārdevēju agresīvais pārdošanas stils, tāds vairāk piestāvētu itāļiem, laikam nesen biji uzaicināts pārdošanas konsultants.

Mūsu nosacītie kaimiņu poļi ir labi zināmi laivu būvētāji, iepriekšējās izstādēs to piedāvājums bija virs vidējā un kopumā – interesants. Laikam krīze ir piemeklējusi arī viņus, redzētais atstāja nepabeigtības iespaidu. Piemēram HaberYachts (iepriekš pazīstams zem YachtService nosaukuma) bija atstiepis visai nepabeigtu un kopumā nesaprotamu izstrādājumu HABER 34C4, par kuru sauca visai iespaidīgus skaitļus – 230T EUR. Redzētais nu nekādi nesakrita ar prasīto naudu.

Vispārējo industrijas veselīgumu ļoti precīzi raksturoja preses centra informācija, tā sākās ar pozitīvisma pilnu uzrunu par pieaugumu, lai ātri pārietu pie realitātes – laivu būves industrija atrodas pie 65% atzīmes pret pirmskrīzes apjomiem. Lai gan izrāpšanās no bedres ir bijusi visai sekmīga, ekonomikas ķibeles 2011.gada otrajā pusē jau tā ļodzīgo izrāpšanās procesu ir apturējusi. Rezultāts ir „uz sejas” izstāde bija pilna ar apmeklētājiem - ekskursantiem, dalībnieku stendi bija visnotaļ nepiepildīti, cilvēki bija atnākuši pasapņot un parādīt bērniem kā izskatās laiva. Ne bez vainas bija arī izstādes dalībnieki, stendu saturs nebija ļoti uzrunājošs, dalībnieki izskatījās tādi samulsuši, rādot visādus uzlabojumus vai tieši pretēji, to pašu veco, tikai drusku dārgāk. Runājot par jaunā meklējumus varētu sadalīt vairākos virzienos.

Saskaņā ar preses centra informāciju, dominējošais virziens ir iet uz mazākām izmēra laivām. Te parādās pirmie brīnumi: kad lavu būvētājs ar pieredzi 40-60” segmentā, piemēram  Supervancraft, cenšas ieiet mazāku lavu segmentā, rodas nesabalansēti risinājumi – iebūvēta veļas mašīna komplektā ar mazu drēbju skapi un vēl mazāku ledusskapi. Vai arī Seriousyachts rada modeli, kur motortelpā var iekļūt tikai caur mazu lūku zem kāpnēm – risinājums strādā virs 40”, bet zem šī izmēra tas ir iespējams tikai speciāla izmēra mehāniķiem.Turpinās stāsts par „maintenacefreeboat”.  Bet nevar noliegt – no dizaina viedokļa abi minētie piemēri ir lieliski un raksturo vienu no virzieniem – modernizēta klasika.

Otrs virziens ir PĀRSTEIGUMS. Kā pozitīvo piemēru ir vērts pieminēt Bronson Marine, tam pretī noliekot SchaafBoote pilnīgi bezjēdzīgo, bet toties apzeltīto (ieskaitot nolaižamo beņķu balstus), laivu dizaina katastrofu.

Trešais virziens un pats patīkamākais (tikai ne makam), ir laivas vērtības palielināšanās to būvējot kvalitatīvāk, te piemēru bija daudz, bet acīs iekrita Blackpepper.

Šajā grupā gribētos ielikt arī mūsu kaimiņus, jau pieminēto Saareyachts.

Vēl viens virziens ir nedarīt neko, palikt pie esošajām vērtībām. Ko lieliski parādīja Targa un Nauticat – klasiski un nemainīgi. Visas lietas savās vietās, nekādu uzmācīgu grabuļu, nesaprotamu materiālu un diskutējamu risinājumu.

Un tomēr, esmu un palieku tradicionālists, Folkboat, ar savām gadu desmitiem nogludinātajām detaļām, nevainojamajām proporcijām un lielisko izpildījumu, ir neatkārtojama savā elegancē. Vai arī superjahtu halli izdaiļojošā klasika no RobbeandBerking – 9m COMMUTER. Šīs laivas vienkārši ir, tās neuzmācas, nerunā, tās nerausta aiz rokas stāstot par burvīgajiem, bet visbiežāk – pilnīgi nevajadzīgajiem, uzlabojumiem.

Līdz šim katrā izstādē ir izdevies atrast ko konceptuāli jaunu, šogad tas ir FuturaYachtSystems, izstādē bija parādīts tikai modelītis, bet mājas lapā ir diezgan pārliecinošas īstas laivas bildes. Diemžēl parunāt ar idejas pārdevējiem neizdevās – valodas barjera un laika trūkums, bet pavērot šāda projekta attīstību būs interesanti.

Tehniskās lietas.

Nosacīti jauns risinājums ir piestūrēšana ar ūdens strūklu no Hollandmarineparts.Par to biju lasījis, bet redzējis gan nē. Puiši ir sākuši pārdošanu 2011.gadā un esot pārdevuši pirmās 70 iekārtas. Sistēmai ir divu plusi – to var iebūvēt katrā laivā ( tas nu gan tikai pēc pašu pārdevēju teiktā ) un tā strādā arī pie spēcīgas viļņošanās. Mīnuss ir sistēmas cena un uzstādīšanas komplicētība – vadus izvilkt ir krietni vienkāršāk kā caurules. Arī sistēmas vadība ir komplicēta, to vada ar elektriski regulējamiem vārstiem, sistēmas drošību parādīs laiks.
Vēl viena spēļmantiņa, par kuru biju lasījis un redzējis prototipus, bet īstu komerciālu iekārtu gan nebija nācies ieraudzīt: EFOYfuelcell. Strādā no metilspirta, ko pārvērš ūdenī, CO2, siltumā un drusku arī elektroenerģijā. Jauka, maza, klusa kastīte, vienlaicīgi arī drusku dārga: Efoy cenas. Un tomēr, 5 gados 20,000 iekārtu (tai skaitā industriālo) esot pārdots.

No atjaunojamās enerģija lauciņa tieši blakus bija profesionāla izskata hidroģenerators no Watt&Sea, kura cenas ir atrodamas šeit BukhBremen.

Tīka klājs ir laba un pat nepieciešama lieta tomēr: īstu tīku mūsdienās ir grūti iegūt, tā apkope un uzstādīšana ir gana darbietilpīga, izmaksas augstas. Tas neiet kopā ar sintētiskās laivas koncepciju, kur visam ir jābūt tehnoloģiskam un viegli apkopjamam. Viena laba alternatīva ir Tek-dek, ko redzēju arī uz laivām un nebija, kur piesieties. Tekdek mājas lapā ir daudz interesantas informācijas, interesentiem iesaku papētīt. Cenas ir robežās starp 250 un 500 EUR /m2, atkarībā no izklājuma komplicētības.

Kā izteiktam piekrastes un pieRīgas iekšējo ūdeņu kuģotājam, karšu ploteris man ir nevajadzīga greznība, tomēr kaut kādu informāciju par atrašanās vietu reizēm tomēr vajag iegūt. Beidzot ieguvu iespēju izpētīt Navionics piedāvātos risinājumus iPad un Android tabletēm. Patīkami un iespaidīgi, dators kļūst par pilnvērtīgu rezerves navigācijas sistēmu. Līdz galam nesapratu par šīs aplikācijas cenām, bet drīzumā iegūšu praktisku pieredzi. Būtiska ir iespēja lietotājam likt savus punktus, tie ir redzami citiem sistēmas lietotājiem kā atsevišķs informācijas līmenis. Piemēram, CostaConcordia avārijas vietas un nogrimšanas punkti bija parādījušies kartē 30min pēc avārijas, kur ir skaidri redzams, kā kapteinis ir dzinis kuģi pa seklumu.

Navionics demonstrēja kā lietotāji ir būtiski papildinājuši Zviedrijas krastu un Vācijas mazās upes. Par cik sistēma ir svaiga, pašreiz Navionic ir plāns revidēt lietotāju ielikto informāciju reizi gadā. Nu ko, šī ir laba iespēja Latvijas kuģotājiem parūpēties, lai iegūtu ticamu informāciju par Latvijas piekrasti un iekšējiem ūdeņiem. Navionic nepiedāvā automātisko maršruta veidošanu, bet tāda iespēja ir iebūvēta Geonav karšu ploterī, ko gan neizdevās novērtēt dabā, mēģinājums to demonstrēt stendā bija neveiksmīgs.

Savukārt StentecSoftware ir palicis uzticīgs Windows un pārvērtis personālo datoru par nopietnu navigācijas sistēmu. Izstādes apmeklētāju lielāko uzmanību izpelnījās ļoti pilnīgā automātiskā maršruta plānošana – ieliekot punktu Holandē un otru punktu Francijā, sistēma iedeva ļoti precīzu maršrutu un laika plānu, ar visiem slūžu un tiltu darba laikiem, ievērtējot laivas parametrus.

No ko, ar to arī šis apskats ir galā, priekšā vēl tikai Stockholmas izstāde un tad jau arī vasara ir tikpat kā klāt.

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE